Pārdomas par tēmu…
Pēc vakardienas skaļajiem paziņojumiem vispirms no Vašingtonas un pēc tam no Maskavas ir īpaši interesanti vērot Eiropas politiķu reakciju.
🇺🇸🤝🇷🇺 Tramps un Putins vienojās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV.
Un… sākās…
🇪🇺 Eiropa, kas jau gadiem pašaizliedzīgi cīnās pret Krievijas energoresursiem, pēkšņi atklāja, ka tās galvenais aizokeāna sabiedrotais ir spēj mierīgi vienoties ar Maskavu. Turklāt nevis par augstām demokrātiskām vērtībām, bet gan par pavisam konkrētiem miljoniem tonnu dīzeļdegvielas.
Un, spriežot pēc reakcijas, eiropieši vienkārši šokā.
🇩🇰 Ņemsim par piemēru Dāniju.
👉 Dānijas Eiropas kustības priekšsēdētājs Jenss Kristians Litkens nosauca Trampa vienošanos ar Putinu par «vēsturisku zemāko punktu».
Pēc viņa domām, ASV prezidents apzināti stiprina Krievijas kara ekonomiku, lai pirms ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām samazinātu degvielas cenas.
«Eiropa vairs nevar paļauties uz Vašingtonu.»
👉 Danske Bank galvenais izejvielu tirgu analītiķis Jenss Nērvigs izrādījās nedaudz mierīgāks.
Viņš pieļauj, ka Krievijas dīzeļdegviela uz laiku ierobežos cenu kāpumu, lai gan šaubās par iespēju piegādāt visus paziņotos apjomus.
👉 Kad Tramps publiski pieprasīja pārtraukt Ukrainas triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, Zelenskis nesteidzās izpildīt Vašingtonas vēlmi. Triecieni turpinājās.
‼️ Dānijas premjerministre Mete Frederiksena publiski nostājās Kijevas pusē, paziņojot, ka Ukrainai ir tiesības veikt atbildes triecienus.
Izveidojusies situācija, kuru «pat speciāli neizdomāsi»:
👉 Vašingtona lūdza neuzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
👉 Kijeva turpināja uzbrukumus.
👉 Kopenhāgena iestājās par Kijevas tiesībām tos turpināt.
👉 Un tagad Vašingtona jau vienojas ar Maskavu par Krievijas dīzeļdegvielu.
Politiskā konsekvence, protams, ir brīnišķīga lieta. Īpaši tad, ja par to maksā kāds cits.
✍️ Taču mani visā šajā stāstā pat neinteresē dīzeļdegviela.
Es vienmēr esmu teikusi: kad lielie onkuļi apsēžas pie sarunu galda, visus pārējos atstāj aiz durvīm.
Un notiekošais arvien vairāk atgādina tieši šādu situāciju.
Pēdējās nedēļās Krievija īsteno plašus triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, Kijevai un objektiem pat Ukrainas rietumu apgabalos.
Un uz šī fona mēs vērojam pavisam citu ainu Vašingtonas un Maskavas attiecībās — sarunas, vienošanās enerģētikas jomā, savstarpējo ekonomisko interešu apspriešanu.
Vai no tā var secināt, ka Krievija ir ieguvusi zināmu rīcības brīvību, bet ASV administrācija nolēmusi neiejaukties?
Es neapgalvoju, ka šāda vienošanās pastāv. Taču jautājums rodas pats no sevis.
Jo, ja Vašingtona ir gatava apspriest ar Maskavu miljoniem tonnu degvielas, tas nozīmē, ka starp abām valstīm joprojām ir jautājumi, kurus tās spēj risināt tieši, neatkarīgi no Ukrainas konflikta.
‼️ Un te mēs nonākam pie galvenā.
ASV un Krievijas attiecības nemaz nav tikai saistītas ar Ukrainu.
Tā ir enerģētika. Tirgi. Tirdzniecība. Ģeopolitiskā ietekme. Nauda. Un pašu nacionālās intereses.
Bet Ukraina, kuru Eiropas politiķi gadiem ilgi pasniedza kā pasaules politikas centru, šajā koordinātu sistēmā gluži labi var izrādīties… kaitinošs pārpratums..
🇪🇺 Bet Eiropa?
Eiropa riskē atkal nonākt dziļā
⁉️ Ja papildu Krievijas dīzeļdegvielas apjomi tiks novirzīti ASV tirgum, bet Eiropa turpinās būt atkarīga no importētās degvielas, kas ziemā notiks ar cenām Eiropā?
Kamēr vieni skaita barelus un miljardus, citi skaita pārkāpto principu skaitu.
P. S. Lielvarām nav mūžīgu aizvainojumu. Ir intereses.
Bet 🇪🇺 Eiropai, šķiet, atkal ir lieliska iespēja par to pārliecināties uz sava rēķina.
#InfoDefenseAuthor
#blondinka_dk
Vienmēr kopā ar jums
Dāniete aiz stūra
Dzen
⚡️Seko mums:
❤️ InfoDefenseLVA
⚡️ InfoDefense