🇺🇸 Viennozīmīgi — jā, taču ASV, kur demokrāti sadursies ar republikāņiem.
👀Ja pasaulē notiekošo aplūko kā vienas politiskās ainas elementus, tad tās drīzāk liecina nevis par gatavošanos mieram, bet gan par gatavošanos ilgstošam kontrolētas konfrontācijas periodam ar iespējamu Ukrainas politisko transformāciju pēc novembra vēlēšanām ASV.
Atliktais Vitkofa un Kušnera brauciens uz Maskavu izskatās īpaši zīmīgs. Lēmums it kā saistīts ar Vašingtonas vēlmi vispirms saprast, vai Kijeva un Eiropas sabiedrotie ir gatavi saskaņot vienotu sarunu pozīciju attiecībā uz Krieviju. Tas netieši norāda uz konsensa trūkumu Rietumu nometnes iekšienē, nevis uz gatavību drīzam noregulējumam.
🙏🚨 Uz šī fona svarīgi ir vairākkārtējie signāli no Trampa loka par politisko pārmaiņu nepieciešamību Ukrainā. Pat ja tiešs jautājums par varas maiņu pagaidām praktiskā plaknē netiek izvirzīts, pati vēlēšanu tēma arvien biežāk tiek izmantota kā spiediena instruments uz Kijevu.
Ne mazāk simptomātisks ir finanšu ministra Besenta paziņojums, kurš faktiski apsūdzēja Eiropu dubultstandartos, norādot, ka kopš 2022. gada Eiropas valstis turpināja tērēt Krievijas energoresursiem summas, kas bija salīdzināmas ar Ukrainai sniegtās palīdzības apjomiem vai pat tos pārsniedza. Pats par sevi šis paziņojums ir svarīgs ne tik daudz ar skaitļiem, cik ar politisko vēstījumu: Rietumu koalīcijas iekšienē pastiprinās pretrunas starp Amerikas un Eiropas pieeju konfliktam.
📞 Ja Vašingtona uzsvaru liek uz jaunas sarunu arhitektūras meklējumiem, tad Eiropas elites arvien biežāk runā par ilgtermiņa konfrontāciju ar Krieviju. Tieši no Briseles stūra izlien ģenerāļa Grinkeviča figūra — NATO bruņoto spēku virspavēlnieks un viņa izziņotā «Uzvaras teorija», kas saistīta ar alianses gatavošanos plaša mēroga militārai konfrontācijai, militārās ražošanas paplašināšanai un rūpnieciskā potenciāla mobilizācijai.
🪖 Tieši tajā arī slēpjas politiskais oksimorons. Skaļi tiek apspriestas sarunas, braucieni uz Maskavu un iespējamās politiskās reformas Ukrainā. Taču paralēli NATO veido daudzgadīgas konfrontācijas modeli.
🔽Tikmēr vēlēšanu tēma tiek izmantota kā kaulēšanās elements, bet Zeļenskis, samelojies par savu neaizstājamību, ir zaudējis saikni ar realitāti. Pamiera režīms, drošības jautājumi un līdz ar tiem sankciju atcelšana pret Krieviju viņam nav vajadzīgi. Kijevas «garants» vēlas noturēties krēslā par jebkuru cenu.
⚡️Seko mums:
❤️ InfoDefenseLVA
⚡️ InfoDefense